Jenny Han “P.S. I still love you”

Turpinās Laras Džīnas attiecību sāga. Viņas vēstuļu mīlesītu pulciņam pievienojas vēl viens novēlots saņēmējs. Drāma, drāma, drāma… vidusskolas stilā, protams.

Šī laikam bija no tām grāmatu sērijām, kurai vajadzēja palikt pie vienas grāmatas. Jā, būtu bijis pilnīgi ok, ja “To all the boys I’ve loved before” būtu beidzies ar atvērto nobeigumu, atstājot mums plašu vietu iztēlei par to, kas un kā notiks tālāk. Protams, dažreiz ir diezgan ok un pat forši, ka autors tomēr paplašina savu literatūras pasauli, sniedzot faniem turpinājumus kā foršus prāta gardumiņus. Šis diemžēl nav tas gadījums – šeit, kā tas īstenībā notiek ļoti daudz jauniešu literatūrā, tiek pārplēsts mīļais fantāzijas burbulis, visiem nokrīt rozā brilles un lasītājs beidzot redz, ka tas, ko viņš lasa ir nekas vairāk par tukšu tīņu literatūru. Vai tā tāda bija jau pirmajā grāmatā? Jā, visdrīzāk, bet man patika, kamēr man to neparādīja, iebāžot sejā jēlu un bezvērtīgu turpinājumu.

Kas vēl man nepatika – lotikumi risinās lēni un grāmata ir īsa, kā rezultātā rodas izjūta, ka galvā, nevis skaties filmu, bet seriālu. Grāmatā ir vairāk aprakstu Laras apģērbam, matiem un ēdienam nekā paša satura, notikumu.

Un vispār – ja tā pilnīgi godīgi un atklāt, mani, tagad šo rakstot, nepamet izjūta, ka autore šo grāmatu sarakstījusi tikpat ļoti “aiz matiem”, kā man tas pēdējā laikā ir ar blogu. Iestājies kārtīgs writer’s block un raksta tīri rakstīšanas pēc, jo jāaizpilda kaut kāds tukšums. Jautājums citiem grāmatu blogeriem – jūs arī piemeklē šis autora bloks? Ja tā, kā jūs cīnaties pretī? No visa, kas apgūts studiju laikā par kreativitāti/, zinu, ka vienīgais veids, kā trenēt jaunradi, ir tikai močīt uz priekšu treniņa pēc. Bet gribas jau tā lai forši, smuki un interesanti lasītājam. Tā lai pašai nav kauns 🙂

Vērtējums: 2.5/5