Kamillai jāķeras klāt, iespējams, grūtākajam uzdevumam viņas žurnālistes karjerā. Darba spiesta viņa atgriežas savā mazajā bērnības pilsētiņā un dzīvo pie savas hipohondriskās mātes, pasīvā patēva un sociopātiskās pusmāsas Ammas, kur viņa izmeklē divu meiteņu nežēlīgu slepkavību.
Kā jau liela daļa grāmatu – stāsts nav par slepkavību, bet pavisam ko citu. Šeit stāsts ir par mūsu iekšējiem dēmoniem un to, ka neviens īsti nav tīrs un balts. Ir tikai cilvēki, kuri savu “smirdoņu” māk labāk noslēpt.
Grāmatā cilvēku pretīgā daba aprakstīta diezgan piesātināti – visi tēli, vide, notikumi ir kā tāds sapuvis zobs. Pēc tam paliek diezgan neomulīgi un pārņem sajūta, ka, ja šādu grāmatu ieliktu plauktā, visas pārējās tai apkārt sapūtu. Flinna zina, ko dara, un ar preteklībām nemētājas apkārt tāpat vien. Šķiet drusku dīvaini – kā tādu sociālo puvi var aprakstīt tik skaisti un precīzi.
Salīdzinot ar Flinnas slavenāko darbu “Gone Girl”, šī, protams, drusku nobāl. Taču tik un tā – šī arī būs pelnījusi vietu tavā lasāmo grāmatu sarakstā.
Mīļākie citāti:
“A child weaned on poison considers harm a comfort.”
“Every tragedy that happens in the world happens to my mother.”
“Reporters are like vampires, Curry likes to say. They can’t come into your home without your invitation, but once they’re there, you won’t get them out till they’ve sucked you dry.”
Vērtējums: 5/5
P.S.
Ja esi jau izlasījis grāmatu, silti iesaku noskatīties arī seriālu!
UNA LASA. 