Dērsliji visu vasaru izturas tik ļauni un nekrietni, ka Harijs sapņo tikai par vienu – pēc iespējas ātrāk atgriezties Cūkkārpas Raganu un burvju arodskolā. Tomēr brīdī, kad zēns jau pošas atpakaļ uz skolu, viņu brīdina mazs, dīvains radījums, vārdā Dobijs. Dobijs apgalvo – ja Harijs Poters atgriezīsies Cūkkārpā, notiks nelabojama nelaime...
Noslēpumu kambaris bija pirmā grāmata, kurā Roulinga sāka pa mazam gabaliņam pastāstīt kaut ko arī par Tomu Ridlu aka Voldemortu – kā viņam gāja skolā, kā viņš kļuva par ļaundaru. Esmu šo jau teikusi daudz reižu un teikšu vēlreiz – iedod man kaut kādu backstoriju vai vēl labāk – prīkvelu un es būšu absolūti laimīga. Atkāpjoties no nopietnām lietām – nezinu, kā jums, bet man likās nenormāli smieklīgi, ka Toms Ridls sevi lika saviem tuvākajiem draugiem saukt sevi par Voldemortu jau skolas gaitās. Jūs varat iedomāties tādu ainu, ka jūsu labākais draugs ienāk klasē un ar pilnīgi nopietnu seju pasaka: “Es vairs neatbildu uz vārdu Toms. No šī brīža dēvējiet mani par Voldemortu”. Ok, Voldij.
Tiem, kuri jau izlasījuši visas grāmatas, zinās, ka Harija Potera sērijas ar katru grāmatiņu par kripatiņu aiziet tumšākās nokrāsās. Filozofu akmens bija jauka pastkartīte – iepazīšanās ar maģisko pasauli, burvestībām, pūcēm un Dumidoru. Noslēpumu kambaris, lai arī joprojām diezgan dzīvespriecīgos toņos un pilns ar sirsnīgajiem Vīzliju Midzeņiem, jau sāk par drusciņu satumst. Šeit Roulinga pirmo reizi iepazīstina ar Voldemorta radikālajām tieksmēm attīrīt pasauli genocīda ceļā, jo tīras asinis ir ne vien labas asinis, bet arī vienīgās asinis, kuras pelnījušas dzīvot.
Līdzīgi, kā lasot pirmo grāmatu, arī šajā bija tās sīkās mazās ainiņas, kuras dikti pietrūka filmā. Piemēram:
- Harijs saņēma visu Zeltiņa Sirdsāķa grāmatu kolekciju bez maksas. Tas, ko filmā neparādīja – viņš visas atdeva Džinijai.
- Artūrs Vīzlijs uzbrūk un iesit lūcijam Malfojam
- PERSIJS (un viņa draudzene)
Mīļākie citāti:
Kopā grāmatai dodu 5 ežus (kā tad citādāk)
P.S. Man nav nekādu iebildumu pret latviešu tulkojumu, bet dikti liekas tulkojums Zeltiņš Sirdsāķis, kas izklausās pēc tēla vārda Mērnieku laikos.
UNA LASA. 