“Dens Toranss, nu jau pusmūža vīrietis, sastop kādu ļoti īpašu divpadsmitgadīgu meiteni, kura viņam jāizglābj no asinskāru paranormālu būtņu tīkojumiem.
Dens ir aizvadījis desmitiem gadu, izmisīgi cīnoties gan ar viesnīcas “Overlook” šaušalīgajiem rēgiem, gan ar bezcerību, alkoholismu un vardarbības tieksmēm, ko mantojis no tēva. Beidzot apmeties kādā Ņūhempšīras pilsētiņā, Dens atrod darbu aprūpes namā, kur viņa vēl atlikušais mirdzums sniedz pēdējo mierinājumu mirstošajiem.
Taču, kad Dens sastop neparasto meiteni Ābru, viņas neredzēti spožais mirdzums atdzīvina paša Dena dēmonus un liek viņam cīnīties par Ābras dvēseli un dzīvību…”
Pagājušogad kārtīgi pieķēros Kinga grāmatām (ja neskaita Keriju, kuru izlasīju labu laiku iepriekš). Tostarp izlasīju arī slaveno The Shining (latviski – Mirdzums). Doctor Sleep ir tiešs The Shining romāna turpinājums – Kings lasītājam atklāj, kas notika ar mazo Deniju un kur viņš ir šobrīd. Man personīgi The Shining patika, taču Doctor Sleep šķita nedaudz vieglāk lasāms – iespējams tādēļ, ka šeit notikumu gaita noris straujāk. BET. Salīdzinot abas grāmatas, The Shining šķiet gaumīgāka.
Kaut kas tur ir – tas, kā cilvēks lēnām zaudē prātu, cīnoties ar iekšējiem un ārējiem dēmoniem. Tas, kā tu jau no pirmajām lapaspusēm zini, ka notiks katastrofa, bet nevari to novērst. Doctor Sleep šajā ziņā bija ātrāks, straujāks un vieglāk pārstrādājams – kas laikam parāda to, ka ne viss, kas labi lasās, ir labāks.
Teorētiski arī šeit vijās caurī Denija pārdzīvojumi un vainas apziņa – kas teorētiski šķita traki – bet neradīja to milzīgo un baiso nolemtības izjūtu, kā bija Mirdzumā.
Nav slikti. Ir ok. Labāk par The Mist.
Kopā dodu grāmatai 3 ežus
UNA LASA. 